Tikai pirms dažām dienām man vajadzēja parādīt tīmekļa lietojumprogrammu, pie kuras strādāju, dažiem ģimenes locekļiem, lai viņi varētu man pateikt savu viedokli par attīstību un pateikt, vai drīzāk virzīt, kur man turpināt. Lai to izdarītu, patiesība ir tāda, ka es nevēlējos, lai man būtu jāpērk vieta no uzņēmuma, tīmekļa adrese vai kaut kas tamlīdzīgs. Paturot to prātā, mans vienīgaispestīšana"Tas bija sava servera izveide ar to mazo, kas man bija mājās, un tieši šeit tiek izmantota palīdzība Raspberry Pi.
Ja jūs kādreiz esat strādājis, izstrādājot tīmekļa lietojumprogrammu, jūs noteikti zināt visas šīs bezmaksas programmas, piemēram, LAMP, saīsinājums Linux Apache MySQL un PHP, tas ir, programma, kas, vienkārši instalējot to savā Linux datorā, var palaist dinamiskas HTML tīmekļa lapas, jo tā instalē visu, kas jums nepieciešams. Protams, mums ir arī citas Windows versijas, šajā gadījumā WAMP un pat XAMP citām operētājsistēmām.
Kā konfigurēt Raspberry Pi, lai to varētu izmantot kā tīmekļa serveri.
Mūsu Raspberry Pi gadījumā mums jāinstalē LAMP versija, lai jūs varētu mitināt jebkura veida tīmekļa lietojumprogrammu, tīmekļa lapu ... vai jebkuru citu nepieciešamo. Lai to izdarītu, pirms turpināšanas jums būs nepieciešams Rasbperry Pi, kā paredzēts, a SD atmiņas karte 4 GB minimālā ietilpība, a strāvas adapteris saderīgs ar savienojuma kabeļa Raspberry Pi MicroB savienotāju Ethernet, monitors Saderīgs ar HDMI un a kabelis HDMI, Viena tastatūra vai pat peli, lai gan tas nav nepieciešams.
Pirms turpināt, pirmā lieta, kas mums jādara, ir jāsagatavo mūsu Raspberry Pi. Gadījumā, ja jūs nekad to neesat izdarījis, pasakiet sev, ka jums ir nepieciešams tas pats sāknēšana no SD kartes kurā jāietver palaistās operētājsistēmas diska attēls.
Viena no iespējām ir nopirkt SD karti, kas jau ir gatava instalēt un palaist mūsu Raspberry Pi, vai atstāt to pilnīgi tukšu un visu nepieciešamo instalēt paši. Konkrētajā gadījumā es izvēlējos šo pēdējo variantu. Lai sagatavotu karti, mums ir nepieciešams operētājsistēmas attēls, es izvēlējos Raspijas "sēkšana". Kad man bija ISO, es izmantoju programmu Win32 diska attēls.
Kad mums ir SD karte ar visu nepieciešamo, tā vienkārši jāievieto mūsu Rasberry Pi un, pirms pat sākat, instalējiet visas perifērijas ierīces, kuras mēs izmantosim, tas ir, pievienojiet ekrānu, tastatūru vai peli, ja vēlaties to izmantot.
Kad viss ir gatavs, mēs vienkārši ieslēdzam mūsu Rasbperry Pi un redzēsim, kā sistēma pilnībā automātiski uzskaita visu informāciju par operētājsistēmu un savienotajiem elementiem. Kad viss šis darbs ir paveikts, jūs redzēsiet logu raspi-config kur jāveic šādas izmaiņas:
- Izvērsiet saknes nodalījumu tā, lai varētu izmantot visu vietu SD kartē.
- Iestatiet laika joslu.
- Iespējojiet SSH serveri, tas ir sadaļā Papildu opcijas.
- Deaktivizējiet startēšanu darbvirsmā, jo visa konfigurācija tiks veikta no termināla.
- Atjauniniet Raspberry Pi, šī opcija ir atrodama sadaļā Papildu opcijas.
- Restartējiet savu Raspberry Pi, par to mums vienkārši ir jāraksta Sudo atsāknēšana.
Tiek sagatavots SSH savienojums, lai izveidotu savienojumu ar Raspberry Pi
Šajā brīdī atliek sākt konfigurēt SSH. Tas ir tāpēc, lai jūs varētu strādāt ar savu Raspberry Pi no cita datora, tas ir, jūs varat izveidot savienojumu attālināti un augšupielādēt jaunus failus vai mainīt konfigurāciju.
Kad jūsu Raspberry Pi būs konfigurēts iepriekšējās darbībās, sistēma lūgs jums lietotājvārdu un paroli, jo mēs to sākam pirmo reizi, tam būs noklusējuma lietotāji, ja jūs tos neesat nomainījis, viņi tiks pi un kā paroli avene.
Šajā brīdī jums jāņem vērā, kā darbojas pats Linux, jo, pat ja jūs rakstāt paroli, netiek parādītas nekādas rakstzīmes, neuztraucieties, jo teksts tiek rakstīts.
Tikai tad, kad piesakāmies sistēmā, mums ir jāraksta:
ifconfig
Pateicoties šai komandai, mēs varēsim uzzināt mūsu kontroliera IP adresi. Plašās produkcijas ietvaros mums būs jāmeklē līnija "inet adr”Mēs varam atrast šim skaitlim līdzīgu skaitli: 192.168.1.1. Es saku līdzīgi, jo noteikti pēdējais 1 ir pilnīgi cits skaitlis. Šis skaitlis pilnībā, piemērā 192.168.1.1, mums tas būs jākopē, jo mums tas būs nepieciešams piekļūt caur SSH no cita datora.
Šajā brīdī mums būs jālejupielādē SSH klients, manā gadījumā esmu izvēlējies praktiski visās vidēs labi pazīstamo tepi. IP adrese, kuru mēs tagad kopējam, mums tā būs jākopē ķite laukos "Resursdatora nosaukums (vai IP adrese)”. Tieši zem jums tiks prasīts lietotājvārds un parole, kas būs tie paši, kurus izmantojam, lai piekļūtu mūsu Raspberry Pi, tas ir, pi y avene.
Kad mums ir bijusi piekļuve sistēmai, nav slikta ideja mainīt paroli un beidzot atjaunināt visu sistēmu. Šim nolūkam mēs izpildām šādas komandas, nospiežot Enter pēc katras ierakstīšanas:
sudo passwd pi sudo apt-get update sudo apt-get upgrade
Beidzot mēs sistēmā instalējam LAMP
Visbeidzot, mēs nonākam līdz LAMP instalēšanas vietai, un mēs izpildām šādu komandu:
sudo apt-get install apache2 php5 libapache2-mod-php5
Kad komanda ir izpildīta, sistēma jums jautās, vai vēlaties turpināt, jums vienkārši jāievada y un nospiediet taustiņu Enter, lai turpinātu. Informējiet, ka šis instalēšanas process var ilgt dažas minūtes. Gadījumā, ja instalēšanas laikā jums var būt kāda veida kļūda, manā gadījumā tādu nebija, izpildiet šādas komandas:
sudo groupadd www-data sudo usermod -g www-data www-data
un restartējiet Apache ar komandu:
sudo service apache2 restart
Kā pēdējā pārbaude jums vienkārši jāiet uz jebkuru datoru, kas jums ir mājās, jāpalaiž pārlūks un adreses joslā jāievieto sava Raspberry Pi IP, kur jums vajadzētu redzēt ekrānu, kurā teikts Tas strādā!, tas nozīmē, ka instalēšana ir bijusi veiksmīga un Apache darbojas un darbojas.
Ir pienācis laiks instalēt datu bāzi
Mēs instalējam nepieciešamo, lai piekļūtu savējiem datubāze
Lai piekļūtu mūsu pašu datu bāzei, mums vienkārši jāinstalē MySQL un tam mēs izpildām šādu komandu:
sudo apt-get install mysql-server mysql-client php5-mysql
Atkal tas mums jautās, vai mēs vēlamies turpināt instalēšanu, un tāpēc mums būs tikai jāreģistrējas y un nospiediet Enter.
Mēs instalējam FTP mūsu Raspberry Pi
Šajā solī mēs instalēsim FTP, lai varētu nosūtīt failus no jebkura datora uz mūsu Raspberry Pi un no paša Raspberry Pi uz datoru, kur mums tie varētu būt nepieciešami. Šis ir tik vienkāršs process kā dažu komandu izpilde, piemēram:
sudo chown -R pi /var/www
Nākamā izpildāmā komanda būtu:
sudo apt-get install vsftpd
Kad viss process ir pabeigts, mums ir jārediģē fails vsftpd.config, un tam mums vienkārši jāuzraksta:
sudo nano /etc/vsftpd.conf
Kad tiks atvērts failu redaktors, mums būs jāmaina šādas rindas:
anonymous_enable = JĀ gadās būt anonymous_enable = NĒ
nekomentēšana local_enable = JĀ
nekomentēšana write_enable = JĀ
šajā brīdī jums jāiet faila beigās un jāpievieno force_dot_files = JĀ
Kā detalizēti sakiet, ka, lai komentētu iepriekšējās rindas, jums vienkārši ir jānoņem zīme # to priekšā. Kad iepriekšējās darbības ir veiktas, nospiediet Ctrl+X e y lai saglabātu visus modificētos datus. Nākamā lieta ir restartēt FTP pakalpojumu vēlreiz ar šādu komandu:
sudo service vsftpd restart
Veicot šīs darbības, mūsu tīmekļa serveris jau darbosies lieliski, gaidot failu saņemšanu no mūsu tīmekļa lietojumprogrammas, lai varētu tos skatīt tieši no pārlūkprogrammas.
Ļoti labs raksts. Jautājiet, vai ir nepieciešams ievietot dzesētāju, lai to izmantotu šādā veidā? Vai ar pasīvo dzesēšanu tas būtu labi?